|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana pateicība | | Ievietojis: Lilya |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
"Man šodien astoņpadsmit gaaaadu..."
Sen jau vairs nav. Un nevajag arī. Nav nekā tāda, ko vēlētos no tā laika atgūt atpakaļ. Pagātni nav arī, ko kustināt - sāks vēl acīs kost.
Bet ir dažas pateicības, ko gribas izteikt. Lai ar laiku, kad tās pa pasauli izceļojušās, varu nodot tiem, kam tās domātas.
Tad nu - paldies!
Paldies Tev, mans draugs, ka biji mans stiprais plecs un balsts. Kopā ar Tevi dzīves "lielās vētras" garām gāja daudz mierīgākos vējos.
Paldies arī Tev, mans ienaidniek, ka šīs vētras radīji. Bez vēja es nezinātu, cik stipras ir manas saknes.
Paldies, Tev, liekuli, ka salauzi manu sirdi un noslēpumus izkaisīji pa visu ielu. Tas sāpēja. Bet tā, acīmredzot, vajadzēja. Nu savus noslēpumus glabāju betona bluķos zem cementa kārtas. Pacel, ja vari...
Paldies, vīpsnātāj! Tavs smīns manī radīja spītības liesmas, un Tev par spīti dažreiz sasniedzu visu, ko vēlējos. Arī kritiens dziļās bedrēs reizēm bija Tavs nopelns. Toties iemācījos gatavot kāpnes, lai tur ilgi nebūtu jāpaliek.
Paldies Tev, mans nu jau bijušais draugs! Caur Tevi nācās saprast, ka nekas nav mūžīgs. Un mainās viss. Bet paldies par to. Nākamreiz, kad dzīve atkal spiedīs izvēlēties citādus ceļus, būs daudz vieglāk.
Paldies, mūžīgais bērns! Tavs neizsīkstošais prieks nu neatstājas arī no manis. Prieks, ka tā :) Pasaulē nu ir mazliet vairāk saules.
Paldies! Vēl tik daudzus gribas pieminēt, jo tik daudzi ir ar savu artavu pildījuši manu dzīves grozu. Kas metuši akmeņus, kas krāsainas putnu spalvas, kas metis pa mīļai vēstulītei, lai grozu vieglāk nest... Bet paldies par to visu. Vēl jau nekas nav beidzies. No jūsu akmeņiem es celšu savu mājiņu, kuras logus rotās krāsainās putnu spalvas, bet es, uz palodzes sēžot, tur lasīšu visus labos un ne tik labos vārdus. Un gaidīšu katru ciemos, lai pateiktu "paldies Tev!"
(26.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1004
Kopā:6637284
|
| |
| |
|
Autori
