|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Topogrāfiski neapdāvinātā pārdomas. | | Ievietojis: Lilya | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es apmaldījos uz taisna ceļa.
Likās, ka tūlīt, tūlīt jābūt līkumam vai krustcelēm. Bet nebija. Un, visu laiku griežoties sev apkārt, aizmirsu, kurp devos. Nu kā tautumeita stundu stāvu domādama. Ne par to, kam lai kamanās sēžu, kaut gan nebūtu jau slikti paprātot arī par ko tādu. Šobrīd prātā riņķo domas par to, kurp īsti doties. Grūti izlemt, ja nav ne jausmas, kurš virziens ir „uz priekšu” un kurš – „atpakaļ”. Ceļazīmju tuvumā nav, un koki arī visi liekas vienādi. Varbūt vajadzēja mazāk domāt un vairāk ticēt tam, ka ceļš uz priekšu ir labs arī bez līkumiem. Ko gan padarīsi cilvēka dabai, kas tā vien tiecas sarežģīt visu, kam spēj tikt klāt… Izlieto ūdeni vairs nesasmelt. Bet jauno krūzi neizliet gan vajadzētu censties.
Vēl aizvien nav ne jausmas, vai dodos uz priekšu vai ne, bet virziens ir izvēlēts, un šoreiz uz riņķi griezties vairs negrasos – mācīšos no savām kļūdām. Tikai uz priekšu, vienalga, uz kurieni tieši. Gaisā jau nepalikšu. Un ceļa malā, cerams, ne tik. (02.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|