|
|
 |
|
|
|
|
| | Ieadīju | | Ievietojis: basite | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zilu dzijas dzīpariņu
Es Tavā zeķē ieadīju,
Lai Tev netrūkst pasaciņu,
Kad plakstus aizver ciet.
Kopš tā brīža Tu
Acis vairs neatver.
Zili brīnumi gar acīm skrien
Un Tevi sapnī cieši sien.
Sarkanu dzijas dzīpariņu
Es Tev cimdā ieadīju,
Lai Tev netrūkst kaislību,
Kad pa dzīvi viens Tu ej.
Kopš tā brīža Tu
Uz ielas vairs neizej.
Nikns vērsis Tev virsū skrien
Kā matadoram Tev jākļūst nudien.
Vai nu tā dzīve vai sapnis ir?
Vai tā vieno mūs vai šķir?
Vajadzētu jau būt dzīvei,
Ja notic sasistajai pierei. (21.11.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1055
Kopā:6620730
|
|
|
|