|
|
|
|
|
|
|
| | pilsēta iemieg | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dūc sapņi kameņu valodā
un palodzēs sniegi snieg
uz mazu mirkli starp mūžībām trīs
man tevi ir jāsatiek
čukst ēnas pilsētas azotē
un krustcelēs ligzdo rīts
uz sīka sliekšņa starp pasaulēm šīm
tu esi man piesaistīts
plaukst rāmi sirdspuksti verandā
kur nejauši ciemojies reiz
es īvēs simt tūkstoškārt ieplaukšu
ja mirklis šis nepāries
kad nokusīs kupenās audzētais
un ziema pār laternām bēgs
es tevī kā klusumā ieaugšu
līdz dzīve mūs izspēlēs (05.12.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|