|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilsēta iemieg | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
dūc sapņi kameņu valodā
un palodzēs sniegi snieg
uz mazu mirkli starp mūžībām trīs
man tevi ir jāsatiek
čukst ēnas pilsētas azotē
un krustcelēs ligzdo rīts
uz sīka sliekšņa starp pasaulēm šīm
tu esi man piesaistīts
plaukst rāmi sirdspuksti verandā
kur nejauši ciemojies reiz
es īvēs simt tūkstoškārt ieplaukšu
ja mirklis šis nepāries
kad nokusīs kupenās audzētais
un ziema pār laternām bēgs
es tevī kā klusumā ieaugšu
līdz dzīve mūs izspēlēs
(05.12.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1390
Kopā:6632553
|
| |
| |
|
Autori
