|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apstājies un padomā | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Prieks un laime tik viegls ir un kā pūciņa gaisīgs,
ka vai pašu paceļ gaisā un skatu debesīs liek raidīt
un visu augstākajam pateicību no sirds liek sacīt,
ar laimē mirdzošām acīm vēlēties, kaut spētu lidot
vien paša gaišajās domās vai nudien tā pa īstam
un citiem ar labiem vārdiem dvēseles un sirdis sildīt.
Bet turpat vien blakus ir arī skumjas un sāpes,
kas iet līdz kaulam un smagi sev tās līdzi nest
ja spiež pie zemes tuvāk,
liek jautāt: - Kāpēc tā sāp? Kāpēc?
Un staltā stājā nostāvēt grūtāk?
Uz veciem ļaudīm raugoties,
apstājies un padomā,
kuram dzīvot ir bijis smagāk,
galva biežāk zemei bijusi tuvāk,
kuram dzīvot ir bijis vieglāk
un augumu turēt stabilāk, staltāk.
(02.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
