|
|
|
|
|
|
|
| | Cukursalds | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu jau biji tas, kas teica, ka... hmmm, ko īsti tu teici? Vārdi toreiz atsitās pret manām bungādiņām un pakrita. Es neatceros, ko tu teici... Tikai tad tu izlaidi caur matiem savus pirkstus, tad tie pieskārās kaklam. Tu nogrozīji galvu. Varbūt izmisumā. Visādā ziņā, es to nesajutu. Es redzēju, ka tu biji satraukts – domu ķēdes vijās caur tevi un sāpīgi iegrieza rievas. Manas acis tad atstāja tevi. Plīša lācītis. Tāds tu. Es iesmējos un man patiesībā jau sen bija vienalga, ko tu par to domā. Es gribēju kliegt, kā es gribēju tev nepatikt. Tu vienmēr... vienmēr apgalvoji, ka es esmu laba. To es atceros. Laba – ar zemeņu pildījumu iekšā, tieši kā tev patīk. Gandrīz sāk likties, ka Dievs mani TEV mūrējis, bet cukura bija vairāk kā vajag... Es sapņoju par tādu baltu māju ar zaļiem gliemežvāciņiem - tieši tādi sapņi tev patīk... Un tagad es smējos tev par spīti. Tikai tāpēc, ka acis nebija gatavas sapņot, viņas smējās. Neprātīgs ledus tur kusa un viņas slīka smieklos. Manos? Tavos! Es nebiju tava riba, atvaino, esmu grebta no cita koka. Lūk, tev puķes. Es tev tās pārdodu par velti. Ja labi uzvedīsies- par spaini spalvu. Jo labāk uzvedīsies, jo vairāk tev nāksies man maksāt, skaidrs?
Saule sildīja skaustu. Nokusa sniega kārtiņa. Un es domāju - - ko tu teici toreiz. Es neatceros... varbūt... ka gribi melnu kafiju... Nu jā... ar zemeņu pienu? (23.02.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|