|
|
 |
|
|
|
|
| | Saki nu Tu man | | Ievietojis: basite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un es aizeju tālē
apjukusi kā gabalā nesavākta,
Tava skatiena gaismas skarta -
atrauta skatiena kustība ātra
kā sērkociņš degošs,
īss acumirklis
jau aizejošs,
bet paliekošs
dziļi sirdī,
kas uzjundī un
nemitīgi tirdīs
un iekšēji mulsi
man pašai jautās:
ja Tavs acu skatiens
manu dvēseli veldzē,
ko gan iespēj Tava sirds?
Saki nu Tu man,
vai manu tā dzird? (16.07.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|