|
|
|
|
|
|
|
| | Kā kaķis ar peli | | Ievietojis: Kimene | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Birst brīži kā lapas sakaltušas,
Kā zemei tik ļoti var slāpt?
Tu klusībā domāji vārdus,
Kas tik ļoti var sāpināt.
Krīt rasa no stumbriem tik liegi,
Un viegli birst asaras,
Tu teici, ka aizmirsi rītu,
Kad teici man atvadas.
-Vai varam sākt visu no gala?
-Bet kā tad tās atmiņas..?
Krīt lapas lēni no koka-
Tās asaras manējās. (15.02.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2138
Kopā:6108470
|
|
|
|