|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | My own history | | Ievietojis: Kimene |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tickling shadows run apart
As sadness comes and covers my heart.
What a pitty must I be-
To feel my self in such a misery?
Mice have eaten all the cheese,
And I have no luck, as none of these.
Empty pockets, lost my mind,
How could I ever see the road
That I need to find?
A secret whispers in my ear:
"Do you listen? Can you hear?
Force within you never dies-
Don't give up now,
Wake and try!"
Silent shadows fade as frost.
Sadness gone, and all doubts lost.
What a burden must it be,
To carry all way long-with my own history...
(06.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2432
Kopā:6563765
|
| |
| |
|
Autori
