|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ★★ | | Ievietojis: Kimene |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
★★★
Es vēl nezinu,
Tu- arī,
Kādus ceļus laime iet.
Tādēļ paliksim pie saviem,
Taviem- maniem svētvakariem.
Vai tie būtu saules stari,
Kurus laime droši min?
Vai tie zemes pīšļi, prauli-
Tie, kas redzējuši-zin'.
Varbūt laime plūst pa skaņām?
Tā kā melodija san.
Lai uz lūpām manām, tavām
Tā kā ziedu smarža tvan!
(10.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2564
Kopā:7014038
|
| |
| |
|
Autori
