|
|
|
|
|
|
|
| | Puķu Miķelis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zītara trauciņa sēklas viņš ņēma un sēja.
Tā atstājot uzziedam ziedu, ik soli aiz sevis.
Bet daudzi, to redzot, par dīvaini Miķeli smēja,
Un teica, ka Dieviņš šim prātu ir pamazāk devis.
Patiešām, tam nebij' ne naudas, ne mantas ko dalīt.
Vien zītara trauciņš, kur vienmēr var atrast pa sēklai,
Un doma, ka varēs viņš pasauli skaistāku darīt,
Ja dāvinās ziedus šai pļavai, šim mežam un sētai.
Tā soli pa solim, jeb drīzāk jau ziedu pa ziedam,
Ceļš aizveda viņu līdz pilsētas vitrīnām spožām.
Kur nedīgst vairs sēklas, bet atlec no betona ielām,
Starp neona gaismām un reklāmu izkārtnēm košām.
Te vējo pēc viltus un skrejošu cilvēku sviedriem,
Pēc parādu jūgiem un alkām, pēc lielākas naudas.
Vien Merkūrijs varētu saberzēt plaukstas no priekiem,
Bet nabaga Miķelim, redzot to, uznāca raudas.
Viņš atpakaļ dodas pa takām, kur sēja reiz ziedus.
Un saprot, ka vienīgi retam tie sagādās baudu.
Jo cilvēks, sev negribot, radījis pasauli tādu,
Kur bauda ir vienīgi tas, ko var nopirkt par naudu. (03.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1817
Kopā:6413582
|
|
|
|