|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | līdz nelabumam izsaldināts dzejolis (kas laikam nemaz nav dzejolis) | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- varu tevi uzaicināt uz deju?
- es jau domāju, tu neuzdrošināsies
- ceru, tu proti, es nē
- viens, divi, trīs, viens, divi, trīs…
- tu smejies? es nemāku skaitīt
- es protu pa diviem
- kur man spraust puķi, ja tev nav pogcauruma?
- toties tev pašam ir
- bet
- jā, bet mīlestība, tā arī kaut kur jāsprauž?
- manī
- no manīm?
- no iekšām, tā nākot no iekšām
- re, a mūzika beigusies, mēs kā 2 muļķi zāles vidū dīdamies
- valsējam
- valsē… ko?
- labi, saldi dīdamies
(09.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
