| 
						
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
							
								| 
								
								 | 
							 
							
				
								| 
								
								 | 
							 
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							 |   |  | Nē, nē, Klāv  |   |  Ievietojis: arpa |  Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
   1. 
“Kur, cilvēk, dvēsele, tur ir mūsu veļi 
Un mūsu virtuve, un mūsu kartupeļi.” 
--- 
… nu jā, parunāsim labāk par kartupeļiem 
(nedod Die’s krēslas spoguļos lasīt vēstules no un par veļiem) 
varam par tautas svēto dvēseles tīrību 
(pat, ja tu/es domās deklamēsi miesīgu mīlestību) 
 
… nu jā, varam divatā, trijatā saritināties kamolā 
(lai taču tā pasaule iet pa gaisu un kaut melna deg kūlā!) 
un sacerēties tā baudīt gan dzīvi, gan nāvi 
(bailēs visi bļauj, es zinu, jā, jā, tu arī kā sists bļāvi) 
 
… nu jā, jau atkal stāv gļēvi atvērtām mutēm mūsu pastkastītes 
(vispirms gatavas atdoties un tikai pēc tam iepazīties) 
no bailēm varam arī dievam iespļaut acīs 
(protams, vai tad viņš pats savā virtuvē mūsu dvēseles nesapratīs) 
 
2. 
“dzīvīte dzīvīte 
kam tu man devi 
tādu divvientulību 
ar sevi” 
--- 
klip klap 
kādi vientuļi soļi 
klip klap, klip klap 
it kā nāk, tomēr nē 
garām, garām man nekurienē 
klip klap 
re, kā tu savulaik gāji 
paskatījies 
mani neuzrunāji 
pats sevi nesi 
sāpot  
uz padebesi 
klip klap, klip klap 
kādi neatgriezeniski vientuļi soļi 
 
un es tikai 
tagad tevi mīlu 
aizgājušu dzīvu 
 
3. 
“smaržo un viļņojas kustināts gaiss 
krūmā sēd nelabais” 
--- 
nē, nē Klāv 
viņš man pretī stāv 
nemaz neizskatās sadomāts 
reāls tavs prāts 
viņš man kā gaiss 
tavs tas nelabais 
un varbūt tas biji tu pats 
nu moku rats 
 
nē, nē Klāv 
mēs abi zinām, tā tas nav 
labāk nestāsti pasakas 
nebūs, nebūs laimīgas beigas 
kad smaržo un viļņojas kustināts gaiss 
tad būs jau par vēlu 
tāds tev dzīves dzejolis baiss 
nē, nē Klāv 
nevajag, nebeidz tā 
pat ja zem dvēseles tev nav vairs nekā 
 
4. 
 
“Kāds spēlē mutes ermoņikas neredzamas 
Un sagādā mums sāpes nebeidzamas.” 
--- 
pašā, pašā maliņā 
varavīksnes galiņā 
zvaigzne krītot aizķērās 
turējās, ai, turējās 
 
tālu, tālu debesīs 
uguntiņa dzirksteļoja 
tur tā tava dvēselīte 
klusi viena aizceļoja 
 
nu tu zini, nu tu nē 
tu man sāpe pakrūtē 
nu tev mana asara 
nu man tava pasaka (09.08.2016) |   |  | 					 |  
								| 
								
								 | 
							 | 
	
	 |  
							
								|   | 
							 
						 
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
						
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
										
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
													
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												
												Visapkaart tik balts un skaists, 
Kupenas, sniedzins snieg, 
Atvediet kaads man laapstu - 
Maaja aizsniga ciet... ...
												 | 
											 
										 
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								| 
								
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
							
								
								
								
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												
												Pēdējā mirkļa dāvana* 
												Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
						
							Vieta reklāmai: 
							 
									 | 
								 	
								
									|   | 
								 
								
									|   | 
								 
						 
						 |