|
|
|
|
|
|
|
| | Ilgas | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu gluži kā stinas
skrien manas ilgas
Pie tevis
un mana dvēsele
kā sarkans ibiss
lejā metas no kraujas
tik bezbailīgi un droši,
zinot,ka nebūs ne vainas,
jo to augšup cels spārni.
”Cerība mirst pēdējā,
kaut arī tie pavisam vāri ”,
dvēsele pie sevis nodomā
un metas lejā no kraujas.
Sārta noriet un aust saule. (17.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1282
Kopā:6121451
|
|
|
|