|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilgas | | Ievietojis: basite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu gluži kā stinas
skrien manas ilgas
Pie tevis
un mana dvēsele
kā sarkans ibiss
lejā metas no kraujas
tik bezbailīgi un droši,
zinot,ka nebūs ne vainas,
jo to augšup cels spārni.
”Cerība mirst pēdējā,
kaut arī tie pavisam vāri ”,
dvēsele pie sevis nodomā
un metas lejā no kraujas.
Sārta noriet un aust saule.
(17.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1068
Kopā:7663144
|
| |
| |
|
Autori
