|
|
|
|
|
|
|
| | xxx | | Ievietojis: arpa | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mēs sēdējām uz zemes malas
un spļāvām lejā semečkas
un mēness peldēja kā pludiņš
un upē zvaigznes plunčājās
mēs sēdējām uz zemes malas
un cauru nakti pļāpājām
par meitenēm un tāliem kariem
par futbolu un nezin ko
mēs vērojām kā uguns kūrās
un lēnām sūcām aliņus
pa pliko skrējām nopeldēties
un zagām svešus ābolus
un smējāmies līdz aizsmakumam
un strīdējāmies ne par ko
mēs sēdējām uz zemes malas
ar manu draugu mirušo (02.02.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1705
Kopā:6062030
|
|
|
|