|
|
|
|
|
|
|
| | Dzejolis par spēku | | Ievietojis: arpa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā rieksts tik ciets viņš aug uz iekšu,
Pa dubļu straumi peld uz priekšu.
Vien kodols viens caur tumsu briest,
Lai pietiek spēks tam vētras ciest.
Kad pienāks laiks, viņš gaismā dīgs.
Kā granīts ciets tas neiznīks.
Ne jums ko tiesāt, ne jums ko būt,
Lai katrs lemj par ko tam kļūt.
Kas pats nekāds,tam dzīve sūds,
Tas čīkst un pīkst, ka liktens grūts.
Tam vienam, kas pret straumi iet,
Tam arī dievi līdz mazliet.
Var mīlēt, nīst, ar krieviem karot,
Un visu mūžu muļķus barot.
Var būt par Lāčplēsi vai Raini,
Var meklēt svešās zemēs laimi.
Bet tikmēr kāds aug sevī iekšā
Un gaismu nes jums durvju priekšā. (19.01.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1367
Kopā:6038111
|
|
|
|