|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es ticu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ticu mīlestībai, liktenim un Dievam.
Es ticu vārdiem, kuri nepateikti vēl.
Es ticu meksikānim, nēģerim vai krievam,
Ja vien tam acīs silta labesība kvēl.
Es ticu dvēselei, kas ieslodzīta miesā.
Ne miesa beigās, ievārīto putru strēbs.
Jo ticu es, ka visu augstākajā tiesā,
Neviens pat nieka, ļaunu domu nenoslēps.
Es ticu mūzikai, jo Mūza nespēj melot.
Un arī vējiem, kuri katru noti nes.
Es ticu mātei, kura bērnam labu vēlot,
To gaidīdama, atsakās no pudeles.
Es ticu mediķim, es ticu policistam.
Un ticu tam, ka atkal atnāks jaunais gads.
Ja vien man nemelos, es ticēšu it visam,
Bet savu izpletni es salocīšu pats.
(14.06.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1172
Kopā:6635111
|
| |
| |
|
Autori
