|
|
|
|
|
|
|
| | Neredzamās zvaigznes kaps | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Turoties pie neredzamas zvaigznes,
Kuru vienmēr gaišu pieminu,
Vadoties pēc sirdsapziņas redzes,
Pelnītajā tumsā aizeju.
Zvaigzne šī ir mūsu mīļā smeldze –
Pašu metastāzēs nāvētā.
Melnā, izkaltusī, skumjā roze,
Apgānīta kara laukumā.
Atmiņas salts pieskāriens jau dzēsis,
Inerce vēl dzīvos kopā dzen.
Patiesība aizdzejota garām
Melos pazudušām ausīm sen.
Sastingums kā čūskā manī turas,
Tikai vārds kā mēle mutē zib.
Bezgalība mirst, kļūst mirklis mūžīgs –
Spēle beigsies tiem, kas spēlēt grib.
Lai nekas vairs nepaliek no tevis,
Dūmos izkūp viss, kas ļauns, kas labs.
Aizmirstības mātes sūnu roku
Auklēts neredzamās zvaigznes kaps. (22.07.2020) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1636
Kopā:6059466
|
|
|
|