|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | rudens, 2020 | | Ievietojis: arpa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad atnāk septembris un vasara jau galā,
No rītiem bērzos auksta saule spīd.
Tad vieglas skumjas pārņem manu sirdi,
Pa logu vērojot, kā rudens lapas krīt.
Tik viegli virpuļos tās vēju drēgnās dejās
Līdz zemi pielijušo zelta paklājs segs
Un ugunskuru oglēs kartupeļus cepsim
Un pirmās salnās atkal mārtiņrozes degs.
Jau gaisma vēlāk aust, jau agrāk tumst
Un lietus katru dienu arvien smagāks līst.
Drīz atkal oktobris, būs jāliek ziemas logi,
Pirms salti vēji saltās ielās klīst.
Krīt rudens lapas, krīt kā katru gadu.
Kā katru gadu - skaisti, bezcerīgi, klusi.
Tā atnāk viss, tā notiek viss, tā aiziet -
Kā jaunība, kas nupat bijusi, jau aizgājusi.
(30.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1206
Kopā:6117787
|
| |
| |
|
Autori
