|
|
|
|
|
|
|
| | bet, cienīgs kungs | | Ievietojis: arpa | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šodien mans karogs mastā kā ērglis pie kājas piesiets raustās
un stiprināts vīns tik melns kā nakts un tikpat smags dzejolis
un es esmu pārsteigts, ka jūs mani sveiciniet, es jūs nepazīstu
lai gan mani spoguļi ir vaļā, paša matēti melni no otras puses
varbūt man piezvanīt (man uz jumta zvans), varētu pašam sev
cienīts kungs, man bail, vienam palikt bail, parunājiet ar mani
mamma gan piekodināja nerunāt ar nepazīstamiem vīriešiem
bet viņa pasen ir mirusi, bet mēs taču abi vēl nē, cienīts kungs (09.09.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|