|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rotaļas | Autors - Vinicijs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad biju mazs man patikās,
Kad draugu pulciņā,
Es gāju jautrās rotaļās,
Ar smaidu sejiņā.
Iet gadi, pieaudz, nobriesti,
Jau spēka gadi klāt.
Bet rotaļas jau nepazūd,
Tik notiek citādāk.
Kā pelei kaķa rotaļās,
Man aste piespiesta.
Bet cerība, ka pažēlos,
Tik spēkus pildina.
Tā ķepa pārāk mīļa ir,
Lai bēgtu prom no tās.
Ar mieru gulēt pieveikts Es,
Un sapūt mocībās.
Bet kaķis – Tu ar apjucis.
Vai arī nežēlīgs?
Ne kauj, ne laiž, bet čubina,
Un savās domās nīkst.
Un šaustīšana turpinās,
Un raudi Tu par to,
Ka „dzirksteles” vairs neesot,
Kas sirdi sasildot.
Bet cerību tik piemet man,
Kā ogli liesmu vālam.
Un saki, ka to rādīs laiks,
Kas prātā Likteņ’ Tēvam.
Un ar šo savu neziņu,
Man naglas sirdī dzen.
Ar smaidu, glāstu, tuvību,
Man melnas dienas lem.
Bet visām rotaļām ir gals,
Tas visiem labi zināms.
Tik nezinu kāds Tavējai:
Kas raudams, vai kas svinams?
(18.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1930
Kopā:7159846
|
| |
| |
|
Autori
