|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēstījums | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (16)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal sēžu pie galda,
Rokā vectēva spalva.
Rakstu es mīļotai vēsti,
Tā būs laimes balva.
Sen viņa nav satikta,
Tāltālās zemēs tā mīt.
Drīz skanēs kāzu zvani,
Ciemos braukšu es drīz.
Vedīšu viņu uz mājām,
Sievas godā celšu to,
Mīlēšu stiprāk kā iepriekš,
Ziedošu dzīvi vienīgo.
Bērni mums būs vesels pulciņš,
Ceru, ka vairāk kā trīs.
Patīk man varena saime,
Dzimtas saknes neiznīks.
Bet, kamēr rakstu šo vēsti,
Mīļotā dzimtenē zied,
Gaida tā mani, pūru tā loka,
Lakstīgalas balsī dzied.
(10.08.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
