|
|
|
|
|
|
|
| | Vēstījums | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (16) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atkal sēžu pie galda,
Rokā vectēva spalva.
Rakstu es mīļotai vēsti,
Tā būs laimes balva.
Sen viņa nav satikta,
Tāltālās zemēs tā mīt.
Drīz skanēs kāzu zvani,
Ciemos braukšu es drīz.
Vedīšu viņu uz mājām,
Sievas godā celšu to,
Mīlēšu stiprāk kā iepriekš,
Ziedošu dzīvi vienīgo.
Bērni mums būs vesels pulciņš,
Ceru, ka vairāk kā trīs.
Patīk man varena saime,
Dzimtas saknes neiznīks.
Bet, kamēr rakstu šo vēsti,
Mīļotā dzimtenē zied,
Gaida tā mani, pūru tā loka,
Lakstīgalas balsī dzied. (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1986
Kopā:6416296
|
|
|
|