|
|
|
|
|
|
|
| | Vēstījums | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (16) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atkal sēžu pie galda,
Rokā vectēva spalva.
Rakstu es mīļotai vēsti,
Tā būs laimes balva.
Sen viņa nav satikta,
Tāltālās zemēs tā mīt.
Drīz skanēs kāzu zvani,
Ciemos braukšu es drīz.
Vedīšu viņu uz mājām,
Sievas godā celšu to,
Mīlēšu stiprāk kā iepriekš,
Ziedošu dzīvi vienīgo.
Bērni mums būs vesels pulciņš,
Ceru, ka vairāk kā trīs.
Patīk man varena saime,
Dzimtas saknes neiznīks.
Bet, kamēr rakstu šo vēsti,
Mīļotā dzimtenē zied,
Gaida tā mani, pūru tā loka,
Lakstīgalas balsī dzied. (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1057
Kopā:6129185
|
|
|
|