|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Draugam | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīve bija laba –
Es par to nevarēju sūdzēties,
Bet dzīvē ienāci Tu,
Un es sāku dzīvot pa īstam.
Tā kļuva saulaina,
Man netrūka it nekā,
Tu – mana laime,
Dzīvē svarīgākā.
Bet laiki mainījās –
Citi mani piekrāpa,
Sirdi no krūtīm izrāva,
Un mani vienu atstāja.
Tu mani nāci mierināt,
Man savu laimi solīji.
Palīdzēji dzīvot, smaidīt,
Labus vārdus veltīji.
Tu esi manas dzīves jēga,
Tu liec man smaidīt laimes smaidu,
Vienīgā Tu atļauj man,
Būt man pašai…
Tādai kāda es esmu,
Laimīgai, smaidīgai,
Un ar dzīvi apmierinātai.
Būt pašai…
(10.08.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
