|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tie nav ragi, dārgais! | | Komentāri (33)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie naktsgaldiņa nekustīgi sēdēja jauna meitene, un mulsi vērās spogulī. Pēc dažiem mirkļiem Zanei jākļūst par precētu sievu, par Skanstes kundzi, un šis fakts nepārprotami biedēja jauno meiteni, un arī dīvaini satrauca. Vēderā dīvaini kņudēja, itkā tur dauzītos vesels bars tauriņu, cenšoies izlauzties brīvībā. Neziņa par to, kāda būs jaunā dzīve ar vīru Zani pavisam bija izsitusi no līdzsvara. Iegrimusi pārdomās un atmiņās par viņu pirmo tikšanos, viņa vairs neizjuta realitāti.
Sarunās ar draudzenēm Zanei bieži vien nācās klausīties atziņās, ka vienīgais un pozitīvais moments laulībā ir pavisam legāls un drošs seks ar vīru jebkurā diennakts laikā, un pašiem savā dzīvoklī.
Runas par seksu Zani stipri satrauca, jo atšķirībā no draudzenēm, kurām vienmēr bija aktuāla problēma, kur atrast mierīgāku stūrīti, lai pamīlētos ar kārtējo pielūdzējo, viņai bija svešas. Ja neskaita maigo mīlināšanos ar Oskaru, viņas topošo vīru, Zane joprojām bija nevainīga.
Savos divdesmit gados ironiskā kārtā Zane vēl nebija mīlējusies, lai gan iespēju un iemeslu ir bijis gana daudz. Reizēm, pēc trakulīgām ballītēm, kurās ticis arī dzerts visdažādāko kokteiļu, Zane kāda kavaliera pavadībā streipuļoja mājup, ik pa laikam “aplaimojot” kādu krūmāju vai vienkārši ietves malu ar sava kuņģa saturu. Laikam jau šis skats nevienam līdzšinējam viņas kavalierim nebija liecies aizraujošs vai aizkustinošs, jo tikuši līdz Zanes namdurvīm, puiši žigli nozuda uz neatgriešanos, pat nepajautājot telefona numuru.
Ikreiz, pamostoties pēc šādām nakts uzdzīvēm, Zane ļoti labi saprata cilvēkus, kuri tikko pamodušies no komas stāvokļa, un meklējot ledusskapī kādu vēsāku un atspirdzinošāku dzērienu, pie sevis murmināja: “Nekad vairs…!”
Vienā no šādām ballītēm Zane arī bija iepazinusies ar savu topošo vīru. Viņa ar draudzenēm kādā piektdienas vakarā bija devusies izdejoties uz viņām zināmo klubiņo, kad pie kāda galdiņa uzmanību piesaistīja jautra puišu kompānija. Pēc pāris izmestām asprātīgām frāzēm abas kompānijas jau bija apvienojušās.
Zani mājup pieteicās aizvest Oskars, kurš bija atbraucis ar savu automašīnu, un visu vakaru apzinīgi nelietoja alkoholu. Turpretī Zanei nebija nekādu ierobežojumu, arī visas apņemšanās pačibēja jau pēc pirmā kokteiļa, tādēļ mājupceļš meitenei atkal izvērtās par mokošu pasākumu. Abi jaunieši bija nobraukuši tikai nelielu ceļa gabaliņu, kad Zanei uzmācās jūras slimība, un pa tikko pavērtam durvīm visā godībā laida laukā daļu izdzerto kokteiļu. Šajā reizē meitene netika mājās uz savām kājām, Oskars viņu bija ienesis mājās, un saudzīgi apguldījis gultā.
No rīta Zani bija pamodinājis durvju zvans, un vēl pusnemaņā viņa dzirdēja, kā viņas māte ar kādu sarunājas priekšnamā, un jau tūliņ pie viņas istabā ienāca Oskars, smaidošs un omulīgs. Sakrāvis uz galda minerālpudeles, sulas un citronus, viņš bija ķēries pie viņas reanimēšanas, kura viņam tīri labi arī padevās, bet Zane tikai paklausīgi un pagalam nokaunējusies pildīja visus Oskara norādījumus. Pāris reizes gan meitenei nācās visu ārstniecisko šķidrumu laist tualetē atpakaļ, bet pašsajūta atgriezās manāmi ātrāk, kā citas reizes.
Skaļi klauvējieni pie dzīvokļa durvīm atgrieza Zani īstenībā, un jau tūliņ viņas istabā iespurdza draudzenes, skaļi klaigājot un smejoties. Bija pēdējais laiks doties teikt “jā” vārdu ar visām no tā izrietošajām sekām.
Visu vakaru Zane ar savu jauno vīru vēroja vedēju enerìisko darbošanos, kuri neļāva viesiem pat kārtīgi paēst, iesaistot tos visādās ēverģēlībās un pasākumos. Kādā mirklī Oskars viegli piekļāva Zani sev klāt, un iečukstēja ausī viņai tikai pāris vārdus: “Paldies par “jā”, dārgā!” Zane tikai mulsi smaidija, un viņai kļuva vienkārši silti ap sirsniņu.
Dodoties uz savu istabu, nogurusi no dienas pārdzīvojumiem, Zane ar satraukumu iztēlojās, kāda būs viņu pirmā kāzu nakts. Skatoties daudzās filmas ar mīlas ainām, viņa ne reizi vien bija iztēlojusies sevi kādas varones vietā, un tagad viņa alka tuvības ar savu vīru.
Tomēr, lai arī cik maigs un iejūtīgs bija viņas jaunais vīrs, Zane pēc pirmās kopīgās nakts jutās vīlusies. Viņa nebija piedzīvojusi ne tuvu tos skaistos mirkļus, par kādiem tika stāstījušas viņas draudzenes, jo viņai bija sāpējis. Arī nākamās tuvības reizes bija nepatīkamas, bet ar katru reizi Zane jau jutās daudz labāk, bet tomēr tas nebija gluži tā, kā viņa to bija iztēlojusies. Lai arī sadzīve ar Oskaru bija harmoniska un lieliska, Zane gaidīja no viņa kādu neprāta dzirkstīti, kādu traku izdarību. Diezgan bieži viņas vīrs pārradās mājās no darba saguris un morāli iztukšots, bet viņš nekad neaizmirsa viņu samīļot, un Zane par to jutās pateicīga, un pretī viņš no Zanes saņēma tikpat daudz, un vēl vairāk mīļuma un gādības. Oskars bieži brauca garākos komandējos, saistītos ar darba darīšanām, un tad Zane ar draudzenēm mājās rīkoja mazas svinības, vai arī viena pati klusām pie televizora grima svešu cilvēku kaislībās. Zane ilgojās pēc ballītēm, kurās ar draudzenēm agrāk trakoja uz nebēdu, un tikai dažreiz viņa ar vīru piebiedrojās viņas draudzenēm mazajā klubiņā.
Oskars neliedza Zanei izklaidēties arī vienai ar draudzenēm, un kādā viņa prombūtnes laikā Zane piekrita uzaicinājumam, lai dotos uz kādām viesībām, kuras rīkoja viena no viņas draudzenēm. Jau saposusies promiešanai, Zane vēl tikai mirkli pastāvēja spoguļa priekšā, un nedaudz šauboties, novilka no pirksta laulības gredzenu, atstājot to uz naktsgaldiņa. “Tā tomēr būs brīvāk,” kā taisnojoties, Zane sev noteica, un jau nākamajā mirklī viņa tika izrauta laukā pa dzīvokļa durvīm, skaļām čalām un draudzeņu smiekliem skanot.
Kā jau visos saviesīgos pasākumos, arī šajā ballītē valdīja jautra un skaļa atmosfēra. Jau pēc neliela brīža kāds jauns vīrietis nepārprotami izrādīja interesi par Zani, un pēc mirkļa viņa jau ļāvās jautrām dejām. Apskurbuši no dejošanas vairāk, kā no izdzertā vīna, Zane ar svešo puisi maz pamazām sāka nošķirties no skaļās kompānijas, līdz jau atradās draudzenes guļamistabā. Zane ļāvās svešā vīrieša glāstiem un kaislīgajiem skūpstiem, viņai tie patika. Viņa sevī juta augam iekāri pret šo vīrieti, un pati jutās tik pat iekārojama…
Vēl nepaguvusi atgūties no tikko piedzīvotajām trakulīgajām kaislībām, Zane domāja par savu mīļo un maigo vīru. Pavērusies uz svešā vīrieša pievērtajiem plakstiņiem, ieklausoties viņa joņojošajā sirdī, Zane smaidot pie sevis klusām noteica: “ Tie nav ragi, dārgais!”
Par šo sānsoli Oskars nekad neuzzināja, toties viņu abu attiecības ieguva jaunas kvalitātes. Tagad Zane beidzot bija sajutusi, ko var sagaidīt no sava vīra, un viņa arī zināja, kā to panāks.
(14.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2840
Kopā:6436268
|
| |
| |
|
Autori
