|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Joprojām... | Autors - Ontūns Mazpusāns
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(Iz Ontūna M.© archīva, ANNO ~ 12.2005.)
Visgarākā nakts un visīsākā diena,
Vai arī – viss otrādi (kaut kad ap Jāņiem) ~
Tu esi joprojām tā pati, tā viena,
Caur sevi, caur mani un Saulgriežu māņiem.
Cik īsti Tu jauna, vai arī – cik gudra,
Nav svarīgi: galvenais – Tu taču esi ~
Pa dzīvi, pa darbiņiem, gluži kā skudra,
Joprojām (tāds ieradums) baļķēnu nesi.
Ar šarmantu vieglumu, aizmirstot sevi,
Joprojām (pa reizītei) arī - par spīti,
Un spurojies (parasti), ja kādreiz Tevi,
Kāds vēlētos pierunāt neskriet (līdz krīti).
Nu protams – tā nebūtu Tu, nepavisam,
Ja baļķēna svaram kaut reizīti ļautos,
Un atbalsta iespējai, kā kompromisam ~
Pret to Tu joprojām, šķiet, labprātāk kautos.
Tu nejūties “zirgā”, ja šķiet Tev, ka “šefot”,
Kāds atļauties varētu, redzot, ka grūti,
Var nākties ar baļķēnu plečukos blefot ~
Tu tādus joprojām “pa pieskari” sūti.
Pat zinot, ka – nav nemaz īpaši jautri,
No malas (joprojām) to nereti vērot ~
Tu nevēlies atļaut (ne lepnumā – kautri?),
Par baļķēna līdzsvaru paziņām sērot.
Bet – zini jau: neesi, nebūsi viena ~
Tu, sajūtot klātbūtni tiešu vai domās,
Sev šaubīties neļauj, joprojām: ne diena,
Tev nepaiet vientuļas “skudriņas” lomā.
Nu, palūk - šī Ziemsvētku naktis teju beidzas,
Kad zirņos tiek apēstas asaras dažas,
Un - dienas joprojām kā skudriņas steidzas,
Par rītdienu aizvakar piemirstot bažas.
...
Tu paņem šos vārdiņus (lai tie vai kādi),
Un, īpaši nelasot, sarullē tūtu,
Iekš kuras ber kreņķīšus, sāpītes, skādi,
Un - aizsvied tos projām, kā sapnīti grūtu!;)
P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpusans@cc.lv
(12.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1698
Kopā:6110719
|
| |
| |
|
Autori
