|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves mokas | Autors - Zetiņas domugraudi
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt,
Ja ne ļaudis, paši, mēs?
Paši lūdzam lauzt un locīt
Mūsu kaulus, smadzenes.
Tā kā slavens mikroķirurgs
Uzvelk baltus cimdus tā
Un zem saules zvaigžņu maskas
Rok jau kapu klusībā.
Stulbi smaidot, rokām mājot,
Kājām dipot, sirdij drebot.
Paciešam šīs dzīves mokas,
Paši nemaz nenojaušot,
Nezinot, ka kādu dienu
Noraus dzīve zvaigžņu masku
Un zem viņas atklāsies
Īstais viņas vaigs ar rētām
Un ar strutojošām vātīm.
Kas gan dzīvei rētas cirta,
Grumbas vilka, ja ne mēs?
Paši savā vientiesībā
Rokam savas kapenes.
17.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
