|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā nomira rakstnieks | Autors - Zetiņas domugraudi
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš paņēma lapu un zīmēja vārdus.
Spēcīgus, stiprus kā pērkona dārdus.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Viņš paņēma lapu un nolika priekšā,
Bet vairs nebij’ vārdu dvēselē iekšā.
Tad lavīna dubļu gāzās no spalvas
Kroplīgas domas sīca ap galvu
Viņš piesmēja papīru - apkaunoja,
Rakstīja visu, ko sagudroja.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Bet rakstnieks bij’ miris,
Tik cilvēks bij’ dzīvs
Un tā pirmais vārds –
Gan salkans, gan sīvs.
19.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
