|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vētra | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vējš viegli aizskar zāles stiebru.
Tas ietrīcas bet atgriežas miera stājā.
Šķiet tuvojas vētra, es to dzirdu.
Kāds dīvains nemiers pasauli vajā.
Re, kaijas ķērkdamas lido pār jumtiem.
Lūk, jau sāk krist pirmās lietus lāses.
Un debesis pārvelkas mākoņiem tumšiem.
Te pēkšņi pagaist visas sāpes.
Ir pieņemts slēpties no vētras,
Bet tu ej ārā, lai sajustu to,
Kā daba sev uzplēš rētas,
Kā atkailina maskēto.
Un tad, kad vētra norimst,
Kad izkliegts ir rūgtums viss,
Tad spirdzinošs miers pēkšņi piedzimst,
Un kaltusī rutīna mirst...
(16.03.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2596
Kopā:6429694
|
| |
| |
|
Autori
