|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve kā cietums | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz rūtotām ēnām
Sirds ieslodzīta
Neredz tā saules gaismu
Nejūt tā brīvības garšu
Kā 1000 gadus atpakaļ
Vien vadzīs iekalta
Kā sagrabējis skelets
Tā grimst cietuma tumsā
Tai atmiņās aust
Tie pātagas riecieni
Tie sitieni un bezjūtīgums
Un ļaužu kvēlīgās acis
Acis,kuras nesaprot
Ar katru dienu
Sienas nospiež arvien vairāk
Ar katru dienu
Nāve arvien skanīgāk
Pa restēm ar krūzīti
Sit sēru maršus
Visur vien spiedoša tumsa
Ar krītu apzīmētas sienas
Tik daudz dzīvesstāstu iekalts
Pelējuma smaka saindē plaušas
Apkārt esošās asinis slīcina
Neaptverams sods-
Tās sāpes
Tās ciešanas
Bailes no nezināmā
Skumjas par pazaudēto
Citreiz atņemto
Dzīve kā cietums
Cilvēku acis jau neredz to,
Ko redz sirds
Viņi jau nesaprot-
Es viņai neatņēmu dzīvību
To izdarīja mīlestība
Un tagad es varu sapūt savā ēnu kambarī,
Sadziedāties ar nāvi sēru maršā
Apgriezt kādu valsi
Un apgulties kopīgā zārkā
(26.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1834
Kopā:7223356
|
| |
| |
|
Autori
