|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve kā cietums | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz rūtotām ēnām
Sirds ieslodzīta
Neredz tā saules gaismu
Nejūt tā brīvības garšu
Kā 1000 gadus atpakaļ
Vien vadzīs iekalta
Kā sagrabējis skelets
Tā grimst cietuma tumsā
Tai atmiņās aust
Tie pātagas riecieni
Tie sitieni un bezjūtīgums
Un ļaužu kvēlīgās acis
Acis,kuras nesaprot
Ar katru dienu
Sienas nospiež arvien vairāk
Ar katru dienu
Nāve arvien skanīgāk
Pa restēm ar krūzīti
Sit sēru maršus
Visur vien spiedoša tumsa
Ar krītu apzīmētas sienas
Tik daudz dzīvesstāstu iekalts
Pelējuma smaka saindē plaušas
Apkārt esošās asinis slīcina
Neaptverams sods-
Tās sāpes
Tās ciešanas
Bailes no nezināmā
Skumjas par pazaudēto
Citreiz atņemto
Dzīve kā cietums
Cilvēku acis jau neredz to,
Ko redz sirds
Viņi jau nesaprot-
Es viņai neatņēmu dzīvību
To izdarīja mīlestība
Un tagad es varu sapūt savā ēnu kambarī,
Sadziedāties ar nāvi sēru maršā
Apgriezt kādu valsi
Un apgulties kopīgā zārkā
(26.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2770
Kopā:7496957
|
| |
| |
|
Autori
