|
|
 |
|
|
|
|
| | Lūgšana vējam | Autors - Arturs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem lietus ārā pusnaktī ir iets
Sauli debesīs celts.
Manas rokas sāpju putnu tūrējušas
Uz dzīves malas lielās ēkas jumta
Un ne mīlestības vairs virs manis,
Nekā cita, tikai aukstas lietus lāses.
Es lūdzu vējam kaisli:
-Ņem mani līdz un dziedē manu sirdi!
Tev vienīgajam nav vienalga,
Kas notiek un kur esmu.
Es kā trausla ziedlapa jūtos,
Un ik diena smagāka priekš manis,
Līdz vājumā es kritīšu.
Zeme pieņems mani, tā sapratīs.
Jau vairākas dienas līst lietus,
Bet pusnaktī iets sauli debesīs celt...
Ko vēl var vēlēties?
Viss ir tepat, viss ir uz vietas,
Smagie riteņi zem kājām
Un dvēsele viegla.
Papēžus lauž sirdsapziņa mana
Tumšā tunelī ejot ar cerību gaišu.
Sastindzis nekustu no vietas,
Dzirdu pilienu atskaņu peļķēs.
Viss slapjš un kājas mirkst ūdenī,
Es slīkstu, aizeju tumsā ...
Bet tomēr pusnaktī iets,
Sauli debesīs celt.
Dzīva ir cerība mana. (28.05.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|