|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Liktenis | Autors - Efeja
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ved mani liktenis
Pa līkumotiem dzīves ceļiem.
Caur purviem dūksnainiem,
Un drūmiem siliem.
Caur zaļām pļavām,
Ziedu dārziem smaržīgiem.
Gar bezdibeņiem baisiem,
Un jūras krastiem smilšainiem.
Caur bezgalīgiem tuksnešiem,
Un krāšņām, brīnišķīgām oāzēm.
Te kalnā augšup jākāpj man,
Te atkal lejup dodos es.
Te pagrieziens tik spējš un negaidīts,
Te ceļa vidū milzīgs akmens apejams.
Ne solis nav uz priekšu paredzams,
Vien liktenim šis ceļš ir pazīstams.
Viņš zin,
Kur sākums tam,
Un kur tam gals.
Viņš zin,
Vai noiešu līdz galam to,
Vai saļimšu jau pusceļā.
It visu zin mans ceļvedis,
Par to kas bija un kas vēl būs.
Vien neteiks tas man it ne kā,
Būs vienmēr mēms un kluss kā kaps.
Nelaimē, tas aklo tēlos,
Nekad nepalīdzēs, nepažēlos.
Arī manos laimes brīžos,
Auksts un nejūtīgs tas paliks.
Liktenis nepielūdzams ir.
Arī uzpirkt nevar to.
Atliek vienīgi tam sekot
(11.06.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1306
Kopā:7564044
|
| |
| |
|
Autori
