|
|
|
|
|
|
|
| | Manam mazajam melnajam meža briesmonītim | Autors - Endželīc
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks ir iztecējis
Mūsu laiks
Graudiņu pa graudiņam
Pagājis
Un ko lai es tagad daru?
Raudu un saku, ka baidos Tevi zaudēt
Baidos jau
Bet zaudēšu...
Aukstums ir viss, ko Tu vari man solīt
Tu audz pretī saulei
Samīļojot visus
Pasakot visiem, ka mīli
Bet es stāvu tavā ēnā
Un klabinu zobus tavu dusmu salā
Bet man jau ir vienalga
Kamēr Tu nedzen mani prom
Tu ilgu laiku biji
Galvenais manas dzīves saturs
Un neviens nekad nesapratīs kāpēc.
Tev riebjas sentiments
Bet atļauj vēl reizi pateikt
Ka mīlu Tevi
Un ja tu kādreiz nogursi no saules
Manā ēnā Tev vienmēr būs vieta
Vienmēr būs mājas (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1640
Kopā:6123874
|
|
|
|