|
|
|
|
|
|
|
| | Spēkasievas atdzīšanās | Autors - Endželīc
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nemāku būt vējš.
Nemāku skriet ar klapēm uz acīm,
Es redzu pretīgi atņirgtos zobus,
Izķēmotās sejas
Un netīros pirkstus,
Kas baksta manu dvēseli.
Es nemāku apiet šķēršļus.
Iesprūstu emociju uzplūdos.
Nemāku pārvarēt
Un nemāku iet taisni.
Asarām noslacīta ir taciņa atpakaļ.
Pagriezties, toties es māku
Un aiziet- vēl labāk.
Es nemāku saldēt,
Nepazīstu aukstumu,
Tāpēc man nav biezas ādas.
Rūdījums man nepielīp,
Neietērpj.
Esmu atvērta brūce.
Tu pieskaries,
Man- sāp...
Neesmu pazīstama ar imunitāti,
Ar vienaldzību.
Vārdi joprojām dzeļ,
Es neprotu šalkt, lai nedzirdētu.
Es klausos ar sirdi
Un raudu ar to.
Bet labi, ka ir vējš uz pasaules,
Labi, ka ir blakām.
Tas iztīra brūces,
Aizšalc prom liekos vārdus,
Un pagriež pareizajā virzienā-
Uz priekšu!
Es nepadodos... (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1056
Kopā:6138920
|
|
|
|