|
|
 |
|
|
|
|
| | Mūžam maza nevaru es būt | Autors - Efeja
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neskaties tik bargi, tēvs.
Nenosodi mani ,māmiņ.
Mūžam maza nevaru es būt,
Ļaujiet man pieaugušai kļūt.
Vairs nevēlos pie rokas turēties,
No visa vairīties un baidīties.
Laiks pašai savu ceļu iet,
Un pašai savus mezglus vaļā siet.
Jau manā dzīvē kāds ir ienācis,
No matiem sārtās lentas izņēmis.
Viņš ļāva cirtām vējā plīvot,
Un atdeva man prieku dzīvot.
Viņš lika uzplaukt sapņu ziediem,
Tik maigiem un tik brīnišķiem.
" Savs laiks, ir bērnam būt,
Savs laiks ir pieaugušai kļūt."
Viņš klusi teica,
Ar smaidu, jauno būtni manī sveica.
Es vēlos augt un veidoties,
Ar cerību nākotnē raudzīties.
Vēlos sasniegt visu,
kas sasniedzams.
Vēlos izbaudīt visu,
Kas izbaudāms.
Kaut arī daudz kas nav pa spēkam,
Es neļaušos izmisumam pelēkam.
Jo neesmu vairs maza,
Neesmu vairs viena,
Kā apmākusies rudens diena.
Jo ir kāds cilvēks,
kurš neļaus man skumt,
Neļaus asaru mākoņus stumt.
Nedusmo, tēvs!
Nerājies, māt!
Vēlos es savu dzīvi sākt. (25.06.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|