|
|
|
|
|
|
|
| | Mūžam maza nevaru es būt | Autors - Efeja
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neskaties tik bargi, tēvs.
Nenosodi mani ,māmiņ.
Mūžam maza nevaru es būt,
Ļaujiet man pieaugušai kļūt.
Vairs nevēlos pie rokas turēties,
No visa vairīties un baidīties.
Laiks pašai savu ceļu iet,
Un pašai savus mezglus vaļā siet.
Jau manā dzīvē kāds ir ienācis,
No matiem sārtās lentas izņēmis.
Viņš ļāva cirtām vējā plīvot,
Un atdeva man prieku dzīvot.
Viņš lika uzplaukt sapņu ziediem,
Tik maigiem un tik brīnišķiem.
" Savs laiks, ir bērnam būt,
Savs laiks ir pieaugušai kļūt."
Viņš klusi teica,
Ar smaidu, jauno būtni manī sveica.
Es vēlos augt un veidoties,
Ar cerību nākotnē raudzīties.
Vēlos sasniegt visu,
kas sasniedzams.
Vēlos izbaudīt visu,
Kas izbaudāms.
Kaut arī daudz kas nav pa spēkam,
Es neļaušos izmisumam pelēkam.
Jo neesmu vairs maza,
Neesmu vairs viena,
Kā apmākusies rudens diena.
Jo ir kāds cilvēks,
kurš neļaus man skumt,
Neļaus asaru mākoņus stumt.
Nedusmo, tēvs!
Nerājies, māt!
Vēlos es savu dzīvi sākt. (25.06.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|