|
|
|
|
|
|
|
| | Svešais | Autors - Alienz
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš vēroja pēdējo saulrietu
Un skaitīja lietus lāses.
Viņu neuztrauca, ka viņu apsmies,
Bet izsmēja arī viņa sāpes.
Viņš vienmēr izlikās mierīgs,
Til ilgi, cik spēja to nest,
Bet tomēr viņu spēja pievilt
Un viņš norobežojās no pasaules.
Kad reiz kāda sauca viņa vārdu,
Viņš atsaucās un teica, ka sāp,
Bet viņa smējās un ķiķināja
Un viņš saprata, ka labāk būtu bijis nerunāt.
Un tā viņš vēl tagad kusē.
Klusē, līdz kamēr plīst.
Nemeklējiet svešo šajā pusē -
Viņš guļ tur, kur asaru lietus līst. (17.08.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1246
Kopā:6133836
|
|
|
|