 |
Reklāma
|
|
|
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kopā dati: 109
Lapas: 4 |
Lapas: 1 2 3 4  |
|
|
|
| | |
|
|
|
|
|
|
2.nodaļa. 1.daļa
Nākamais rīts, ko tie kopīgi sagaidīja, bija skaists, vakardienas vējš, kas bija pluinījis kokus un jūras baltos putu viļņu, nu bija pazudis. Jūra dusēja un klusi elpoja. Saule spulgoja pie debesīm, n...
Autors:
Gita MullereMūžu un mūžību kopā būt
Ievietošanas datums:
20.08.2007
|
1.nodaļa. 2.daļa
Nākamajā dienā sākās pieaugušu cilvēku dzīve – visi kā viens viņi aizgāja strādāt. Meitene uz savu pagājušā gada darba vietu, bet abi puiši uz celtniecību. Tā pagāja daudzas dienas – no rīta celšanās,...
Autors:
Gita MullereMūžu un mūžību kopā būt
Ievietošanas datums:
20.08.2007
|
1.nodaļa. 1.daļa
Baltā, līdz potītēm garā tilla kleitā viņa sēdēja starp savu draudzeni Amāliju un Rozu. Rokas salikusi klēpī viņa knibināja rētu uz pirksta. Lielajā cilvēku pūlī, kas sēdēja viņas priekšā un stāvēja a...
Autors:
Gita MullereMūžu un mūžību kopā būt
Ievietošanas datums:
10.08.2007
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Stāsta 13.nodaļa
Senija pamodās no saules kutināšanas uz kakla. Rīta agrumā pārklājusies ar sīku rasiņu, kas sasūkusies drēbēs patīkami atveldzēja un sasildīja reizē, Senijas acis nepamanāmi atvērās un palūkojās visap...
Autors:
Gita MullereSenija
Ievietošanas datums:
02.05.2006
|
Stāsta 12.nodaļa
Jau pailgu laiciņu viņi bija riņķojuši pa mežu, meklēdami, kad nu atradīs ātrāk kādu norādi uz kuru pusi gājuši un, kur izplēnējuši pārējie zirgi. Senijas rokas vēl joprojām nedaudz sāpēja, bet tiklīd...
Autors:
Gita MullereSenija
Ievietošanas datums:
23.04.2006
|
Stāsta 11.nodaļa
Rīts kā jau vienmēr atvilkās ar spožu sauli, putnu čalām un vispārēju, teju vai valsts mēroga kašķi tepat dažus metrus attālāk no Renaldo un Senijas, cieši aizmigušajiem ķermeņiem un acīm. Tikai, kas ...
Autors:
Gita MullereSenija
Ievietošanas datums:
17.04.2006
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kopā dati: 109
Lapas: 4 |
Lapas: 1 2 3 4 |
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
varbūt (viesis) (06.09.2018, 11:01)Ezis atvēra plaukstu un nožēloja.Tajā ielaidās bezdelīga ligzdu lipināt.Stipri vēlāk izšķīlās rudens saules stari,Bet ezis jau bija aizgājis.vāvijs (27.08.2018, 00:39)Viss jau joprojām ir forši, tikai neaktīvi. Es brīnos, ka kāds šo vairs lieto. Bet ļoti labi, man prieks. Nebiju te spērusi kāju divus gadus, pati savus brīnumus palasīt ienācu. Interesantāk...FAETONS (16.07.2018, 09:12)Sen neesmu te bijis, palasīju pirmajā lapā redzamos pantiņus, bet dzejas kvalitāti gribētos redzēt labāku,to neuzlabo ne atļauja ne liegums to komentēt arī nereģistrētajiem lasītājiem. Pārsvarā...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
|
|
|
| . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . |
|
Autori
publikācijas datuma
Visiem darbiem rādīt ievadu
